Viss par OCTA

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana

Ievads

OCTA parādījās Eiropā pagājušā gadsimta sākumā lai garantētu kompensāciju auto negadījumos cietušajiem. Autotransports ir pēc būtības bīstama nozare un negadījumi var notikt arī uzmanīgiem vadītājiem. Ceļu satiksmē ir tā saucamā striktā atbildība, kad praktiski vienmēr negadījumā ir kāds vainīgais un tam ir pienākums kompensēt zaudējumus. Par vainīgiem var tikt atzītas arī abas negadījumā iesaistītās puses - katra ar savu vainas pakāpi.

Obligātā apdrošināšana nodrošina lai ceļu satiksme segtu izmaksas, kas saistītas ar ceļu satiksmi.

Kas ir OCTA

Autoīpašnieka civiltiesiskā atbildība pret citiem satiksmes dalībniekiem, vispār pret citiem, un pret sevi par satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. (Autoīpašnieka un autovadītāja civiltiesiskā atbildība, jo gadījumos, kad vadītājs nav zināms par auto nodarījumiem ir atbildīgs īpašnieks)

OCTA sedz nodarītos zaudējumus:

- Pret citiem satiksmes dalībniekiem un apkārtējiem

Apkārtējie – gājēji, ēkas, būves, ceļi, cits īpašums, piesārņojums.

- Pret pasažieriem

- Pret sevi - Vadītāja ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumi

Zaļā karte pēc būtības ir starptautiskā OCTA, kas darbojas saskaņā ar Zaļās Kartes konvenciju

OCTA darbības teritorija

Pēc Latvijas iestāšanās ES saskaņā ar ES līgumiem, Latvijas OCTA darbojas visā Eiropas Ekonomiskajā zonā. Tajā ietilpst: ES valstis, Norvēģija, Šveice,Lihtenšteina.

OCTA zonā neietilpst: Andora, Monako, San Marino, Kanāla salas, Guernsija, dažādas īpašās teritorijas kā Menas sala un taml.

Katrā no EEZ valstīm ir savs OCTA likums, kurš cita starpā nosaka rīcību pēc satiksmes negadījuma un atlīdzību limitus un lielumus. Katrā no valstīm OCTA Latvijas OCTA polise darbojas saskaņā ar šīs valsts likumiem. Tātad katrā valstī ir savi atlīdzību limiti un sava atlīdzību izmaksas kārtība, kā arī sava ar attiecīgās valsts likumu noteiktā rīcība pēc satiksmes negadījuma.

Latvijas OCTA polisēm visās paliek nemainīgi ziņošanas noteikumi savai AAS par negadījumu.

Katrā no EU un EES valstīm Latvijas OCTA polise kļūst automātiski identiska ar šīs zemes polise un otrādi. Saskaņotais paziņojums visās EU/EEZ valstīs ir vienāds, atšķiras tikai valodas.

Zaļā karte pēc būtības ir starptautiskā OCTA, kas darbojas saskaņā ar Zaļās Kartes konvenciju

Kas ir transporta līdzeklis?

Tas ir CSDD un traktoru reģistrā reģistrēts sauszemes transporta līdzeklis

Darbības ierobežojumi

Cietušais nesaņem atlīdzību no OCTA, vainīgajam jāmaksā pa tiešo cietušajam

Ārpus ceļu satiksmes (pļava, pludmale, un citas teritorijas, kas nav ceļu satiksme). Iespējams, ka personai nodarītie zaudējumi varētu tikt segti ar regresu pret vainīgo.

Transporta līdzekļiem, kas nav OCTA sistēmā (velosipēdi, bez valsts numuriem, pajūgi un taml)

Atlīdziba cietušajam, ja nav zināms vainīgais

Cietušais var saņemt atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem. (no LTAB) Atlīdzību izmaksā transporta līdzekļu apdrošināšanas birojs

Izņēmumi

Izņēmumi nozīmē to, kašais saņem atlīdzību, bet tā tiek vēlāk piedzīta no vainīgā (vainīgais ir vadītājs vai īpašnieks vai Turētājs) Katrā valstī izņēmumi ir savādāki.

Latvijā ir šādi galvenie izņēmumi

  1. neatlīdzina nezināmu transporta līdzekļu nodarīto zaudējumu īpašumam, ja nav fiziski cietusi persona. Atlīdzina nezināmu transporta līdzekļu nodarīto zaudējumu personai.
  2. Ir virkne izņēmumu – braukšana reibumā, braukšana bez tiesībām, braukšana bez tehniskās apskates, aizbēgšana no notikuma vietaši pārkāpumi, rupja neuzmanība un citi, kad vainīgajam saglabājas materiālā atbildība.

Likums skaidri nepasaka, kas ir „rupja neuzmanība” ceļu satiksmē. Rupjas neuzmanības jēdziens ir definēts civillikumā. Šajos gadījumos apdrošināšanas sabiedrība, jeb arī Apdrošinātāju birojs izmaksā atlīdzību cietušajam un tad regresa kārtībā pieprasa atlīdzību no vainīgā vai no vainīgās automašīnas īpašnieka

  1. Ja tiek aizpildīts saskaņotais paziņojums, tad vainīgajai pusei ir jāpiesakās (rakstiski) savā OCTAšināšanas sabiedrībā un jāatrāda sava automašīna. Ja tas netiek izdarīts, tad no vainīgā var regresa kārtībā pieprasīt segt zaudējumus.

Vainīgajam ir jāziņo par negadījumu savai OCTA sabiedrībai arī tad, ja negadījums ir noticis ārzemēs.

Tāpēc ir precīzi jāzina, kad ir atļauts pielietot saskaņoto paziņojumu. Katrā valstī ir sava kārtība kā pielietojams saskaņotais paziņojums, bet saskaņotā paziņojuma izskats visās EU valstīs ir IDENTISKS. Tātad skatoties uz saskaņoto paziņojumu latviešu valodā ir iespējams aizpildīt saskaņoto paziņojumu grieķiski.

  1. Ja vainīgais atstāj notikuma vietu (neziņo policijai un nav saskaņotā paziņojuma), tad viņam ir jāmaksā sods un arī regresa kārtā jāsedz zaudējumi.
  2. Ja OCTA nav apmaksāta, tad AAS ir regresa tiesības pret a/m īpašnieku.

Kas notiek ja nav OCTA

Ja vainīgajam nav OCTA (vainīgais ir zināms), tad atlīdzību cietušajam maksā LTAB un regresa kārtībā piedzen atlīdzību no vainīgā.

Papildus vainīgajam ir jāmaksā liels sods par braukšanu bez OCTA.

Par ko maksā OCTA (Latvijā)

To var apskatīties likumā, katrā no valstīm ir savādāks segums, ja iet runa par detaļām un limitiem. Latvijā (un citās jaunajās EU zemēs) segums ir mazāks. EU direktīvas nosaka minimālo seguma līmeni, Latšis segums ir tuvs minimālajam.

Mantai nodarītie zaudējumi

Cietušā transporta līdzeklim nodarītos zaudējumus – pēc OCTA metodikas

CSN Cietušā īpašumam nodarītos zaudējumus

  • bagāža
  • krava
  • drēbes
  • personiskie piederumi

Citu īpašums

Ceļu būves

Jebkurš īpašums (laternas, žogs, māja un taml)

Transporta līdzekļa evakuācijas izdevumi (no notikuma vietas)

Videi nodarītie zaudējumi

Videi nodarīties zaudējumi, vides sakopšanas izmaksas.

Personai nodarītie zaudējumi

  • negūtie ienākumi negadījuma sakarā (parasti slimības lapa)
    • darba devēja izmaksas par slimības lapu
    • darbinieka ienākumu samazinājums
    • parasti nekompensē neiegūto ienākumu palielinājumu (ārzemēs to var kompensēt) – prēmijas, algas palielinājumi
  • ārstēšanas izdevumi, ieskaitot ātro palīdzību
    • gan valsts apmaksājamā daļa
    • gan personiski maksātā daļa – pēc čekiem
  • rehabilitācijas izdevumi
    • sanatorijas un taml.
    • tehniskie palīglīdzekļi
    • masāžas un citi rehabilitācijas izdevumi
    • kosmētiskās operācijas un rekonstruktīvā ķirurģija
  • pensija invalitātes gadījumā
  • Pensija apgādājamajiem
  • Morālo ciešanu kompensācija
    • Ir MK noteikts cenrādis
  • Bēru izdevumi

Ārzemēs vēl var būt citi kompensējamie izdevumu posteņi

  • automašīnas īre
  • viesnīcas izdevumi
  • ceļojums uz mājām
  • telefona un citas izmaksas
  • juridiskie izdevumi
  • karjeras pasliktināšanas un negūtie ienākumi

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums

1/11 2007 redakcija

15.pants. Apdrošinātāja atbildības limits

(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:

1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 5 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 1 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.

(2) Zaudējumus, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar šo likumu vai kuri pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, trešā persona ir tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2007. Pirmās daļas 1. un 2. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.06.2012. Skat. Pārejas noteikumu 13.punktu.)

Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība

18.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīšajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.

19.pants. Personai nodarītie zaudējumi

(1) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas:
1) ārstēšanu;
2) pārejošu darbnespēju;
3) darbspēju zaudējumu;
4) nāvi.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar:
1) cietušās personas fizisku traumu;
2) cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti;
3) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi;
4) apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

(3)apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka Ministru kabinets.

20.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas iestādē, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas teritorijā ceļu satiksmes negadījumos cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju ārstēšanos ārvalstīs, atlīdzina, ja minētā ārstēšanās iš rakstveidā saskaņota aršinātāju vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju.

21.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas pšu darbnespēju

(1) Zaudējumi sakarā aršās personas pārejošu darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku.

(2) Nesaņemtos ienākumus veido:

1) cietušajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma par darba ņēmēju, — Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātāšās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nšanasšajai personšķirtā slimības nauda un slimības pabalsti;

2)šajai personai, kura ceļu satiksmes negadījuma brīdī uzskatāma šnodarbināto personu, — summa, kuru aprēķina kā starpību starp išējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendāra gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendāra gadā, kad personai ir bijusi pša darbnespēja, un no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanasšajai personai piešķirtie slimības pabalsti.

(3) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina cietušās personas darba devējam cietušajai personai izmaksāto slimības naudu par cietušās personas pārejošas darbnespējas laiku, kuru apliecina darba nespējas lapa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2007.)

22.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu

(1) Zaudējumi sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu ir ienākumu starpība, ko nosaka, no šā likuma 21.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus.

(2) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu sakarā ar darbspēju zaudējumu izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja vien nav panākta cita vienošanās aršinātāju vai Transportlīdzekļušinātāju biroju), kamēr saglabājasšās personas darbspēju zaudējums.

(3) Ja cietusī persona, kura ir augstākās izglītības iestādes pilna laika students, darbspēju zaudējuma dēļ nevar turpināt pilna laika studijas,šinātājs vai Transportlīdzekļušinātāju birojs sedz starpību starp maksu par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē un maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē, ja maksa par nepilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē ir lielāka par maksu, kura būtu jāmaksā par pilna laika studijām akreditētā augstākās izglītības iestādē.

(4) Jašajai personai, kurai ir darbspēju zaudējums, ir iespējams vienreizējā kārtā apgūt jaunu profesiju, lai gūtu ienākumus no darba, kas ir savienojams ar tšreizējo veselības stāvokli,šinātājs vai Transportlīdzekļušinātāju birojs sedz izdevumus par profesionālās izglītības apguvi, ja attiecīgās profesionālās izglītības pakāpe nav augstāka par to izglītības pakāpi, kāda cietušajai personai bija ceļu satiksmes negadījuma brīdī. Minētos izdevumus apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs sedz pēc vienošanās ar cietušo personu.

23.pants. Zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi

(1) Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi ir:

1) bērniem, arī adoptētajiem:

a) līdz pilngadības sasniegšanai,

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam vai neatkarīgi no vecuma, ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

2) brāļiem, māsām un mazbērniem:

a) ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku,

b) kamēr viņi mācās vidējās izglītības mācību iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, vai neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un viņi pirms pilngadības sšanas kļuvuši par invalīdiem;

3) darbnespējīgai atraitnei (atraitnim), darbnespējīgiem vecākiem vai vecvecākiem — līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz astoņiem gadiem vai bērns invalīds;

4) citiem apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādājamiem nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušās personas nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemto ienākumu daļa, kura katram apgādājamam pienācās, cietušajam dzīvam esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

(3) Katrai šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajai personai izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība kopā ar izmaksāto valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nedrīkst būt mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem.

(4) Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību sakarā ar cietušās personas apbedīšanu ir fiziskajai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu.

(5) Apbedīšanas izdevumus atlīdzina ne mazāk kā astoņu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja faktiskā apbedīšanas izdevumu summa ir lielāka, tiek atlīdzināti faktiski iztērētie un dokumentāri apliecinātie saprātīgie izdevumi.

(6) Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā ar cietušās personas nāvi izmaksā, ja cietušās personas nāve iestājusies gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka cietušās personas nāve cēloniski saistīta ar attiecīgo negadījumu.

23.1 pants. Zaudējumu sakarā ar cietušās personas darbspēju zaudējumu un cietušās personas nāvi indeksācija

Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem sakarā aršās personas darbspēju zaudējumu vai cietušās personas nāvi, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs reizi gadā indeksē darba ienākumus, ko cietusī persona vai bojā gājusī persona saņēma pirms ceļu satiksmes negadījuma, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficentu).

(27.09.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2007. Skat. Pārejas noteikumus.)

24.pants. Valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšana

(1) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies, nodrošinot cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju un tehniskos palīglīdzekļus.

(2)šinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atlīdzina valsts budžetašvaldību budžetu izdevumus, kas radušies,šinot pensiju un pabalstu izmaksu.

(3) Šajā pantā minēto valsts budžetašvaldību budžetu izdevumu atlīšanas apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Mantai nodarītie zaudējumi

Ceļu satiksmes negadījumšās personas mantai nodarītais zaudējums ir zaudējums, kas radies:
1) sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju;
2) sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas vai būves bojājumu vai bojāeju;
3) sakarā ar cita personai piederošā īpašuma, izņemot šā panta 1. un 2.punktā minēto īpašumu, bojājumu vai bojāeju;
4) veicot nepieciešamos ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanas darbus;
5) sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šā transportlīdzekļa salona notraipīšanu;
6) evakuējot transportlīdzekļus no ceļu satiksmes negadījuma vietas;
7) sakarā ar kaitējumu videi.

26.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu

Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas nepieciešams, lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

27.pants. Zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju

(1) Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots. Remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās transportlīdzekļa remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Ja transportlīdzekļa īpašnieks piekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst transportlīdzekļa vērtībai pirms ceļu satiksmes negadījuma, kā arī atlīdzina izdevumus par izziņu, kas apliecina numurētā agregāta piederību, un izdevumus par transportlīdzekļa atlieku nogādāšanu autokapsētā. Tiesības uz transportlīdzekļa atliekām iegūst apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.

(3) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nepiekrīt transportlīdzekļa atzīšanai par bojā gājušu, zaudējumu atlīdzību izmaksā apmērā, kas atbilst starpībai starp transportlīdzekļa vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(4) Transportlīdzekļa vērtību pirms ceļu satiksmes negadījuma nosaka eksperts, ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa faktisko nobraukumu un citus transportlīdzekļa vērtību ietekmējošus faktorus.

28.pants. Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju

Izdevumi sakarā ar transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju ir izdevumi par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju no ceļu satiksmes negadījuma vietas līdz tā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja dzīvesvietaš vadīja transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, vai līdz transportlīdzekļa remonta vietai Latvijas Republikas teritorijā. Ja sakarā ar izziņas izdarīšanu vai citu iemeslu dēļ transportlīdzekli vai tā atliekas nepieciešams novietot stāvvietā, zaudējumos ieskaita arī izdevumus par transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuāciju līdz attiecīgajai stāvvietai un maksu par stāvvietas pakalpojumiem.

29.pants. Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu vai bojāeju

(1) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumu ir izdevumi, kas nepieciešami, lai atjaunotu attiecīgā objekta stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

(2) Zaudējumi sakarā ar ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojāeju ir starpība starp attiecīgā objekta vērtību pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma un izdevumi par bojā gājušā objekta atlieku šanu, kā arī inženiertīklu un komunikāciju sakārtošanu.

30.pants. Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi

Zaudējumi sakarā ar kaitējumu videi ir izdevumi par kaitējuma noteikšanu, ierobežošanu, samazināšanu, piesārņojuma savākšanu, neitralizāciju un iznīcināšanu vai pārstrādi, bojātās augsnes virskārtas noņemšanu, neitralizāciju vai iznīcināšanu un aizvietošanu ar jaunu augsnes kārtu.

13. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā attiecībā uz šo punktu izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā. Līdz 2012.gada 31.maijam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam,šinātājs vai Transportlīdzekļušinātāju birojs sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteiktošinātāja atbildības limitu:

1) no 2007.gada 1.novembra līdz 2009.gada 30.novembrim:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīšanai — līdz 350 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, katrai cietušajai personai, bet par ceļu satiksmes negadījumu nepārsniedzot 2 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu,

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 100 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita;

2) no 2009.gada 1.decembra līdz 2012.gada 31.maijam:

a) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 2 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita,

b) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai — līdz 500 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.

(27.09.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2007.)